24052-0
Dancojati, kāzenieki,
Panāksnieki nedancoja:
Panāksnieku meitiņàm
Nava kurpju kājiņâ.

21654-2
Ai, tautieti tēva dēls,
Tavu cietu dzelza sirdi!
Koku cirtu, skaida lēca,
Ne no tevis mīļi vārdi.

30947-0
Tec, māmiņa, lūkoties,
Tava dēla laiva nāk!
Vaj tu pate nepazini
Savas austas zēģelites?

33191-0
Kas guleja Jāņa nakti,
Veldê rudzi, veldê mieži;
Kas līgoja Jāņa nakti,
Stāvus mieži, stāvus rudzi.

13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.

15974-0
Kāzàs prātiņš
Domàt domà;
Krekliņš speltê
Žāvejàs.

30934-0
Neviens mani nedzirdeja,
Kad jūrâ gavileju;
Jūras kāpas, tās dzirdeja,
Silâ sīki prieduleni.

34047-14
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šîj zemê;
Dieva dēli līdzi jāja,
Lūdz Pērkonu panākstôs.
Pērkonitis izjādamis
Nosper kuplu ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud
Pēc ta kupla ozoliņa.

30924-1
Kur, vilciņi, čunčinaji,
Kaulu pieši kājiņâs?
-Teku, teku gar jūrmalu,
Zvejnieciņus apraudzìt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi karbas īrejiņi.
Pašam jūras šķeperim
Caur cepuri mati aug.

2083-1
Šūpoju, aukleju baložu bērniņus
Es pate balode zariņa galâ.
Uzlēca vāvere, nosvieda zemê.
Sniedz', sniedzu rociņu, nevaru sasniegt,
Sauc', saucu balsiti, nevaru sasaukt;
Paliek mani bērniņi, kà cīruliši.